2007. gads Latvijā viennozīmīgi ir pagājis inflācijas zīmē. Pērn gada vidējās inflācijas līmenis valstī ir sasniedzis 10,1%, bet 12 mēnešu – pat 14,1%, un tik augsts patēriņa cenu kāpums gada laikā nav bijis kopš 1996. gada.
Straujā ekonomiskā izaugsme, ko pavadīja patēriņa bums, regulēto cenu būtiskas izmaiņas, kā arī degvielas un pārtikas cenu kāpums būtiski paaugstināja inflāciju Latvijā, kura nu ir kļuvusi par pārliecinošu šā rādītāja līderi visā ES.
Gada laikā pakalpojumu cenas ir augušas par 16,4%, preču – par 13,2%, bet galvenais, ka visa gada laikā ir bijis būtisks cenu pieauguma spiediens praktiski visās preču un pakalpojumu grupās. Neapšaubāmi, cenu lēciena čempioni ar pieauguma līmeni gada laikā ap 20% ir bijušas pārtikas preces, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, izdevumi par mājokli un joprojām arī izglītība. Arī degviela kļuva dārgāka par gandrīz 22%.
Diemžēl arī 2008. gads sola to pašu, ko pagājušais gads. Proti, augstu inflāciju, iekšējo un ārējo faktoru virzītu, vien varbūt konkrētāku aprišu būs vairāk. Gada pirmajā pusē regulēto cenu, akcīzes nodokļa, dažādu ārējo faktoru dēļ gada inflācija varētu paaugstināties līdz pat 16%, tāpēc arī valdība izvirzijusi inflācijas apkarošanas plānu. Protams, aktuāls paliek jautājums, ko mums tas dos, un vai tas vispār ko dos?
Varbūt šeit iederētos dažu sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļi? :D
Inflācijas apkarošanas plānā paredzētā konkurences veicināšana ne tikai palēninās cenu kāpumu, bet arī, gluži pretēji, paaugstinās cenas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. «Mūsu asociācijas viedokli par inflācijas pazemināšanu nejautāja. Valdība, cenšoties regulēt pārtikas cenas, panāks tikai pārtikas cenu celšanos, kas ir pretrunā ar valdībā apstiprināto inflācijas apkarošanas plānu,» teica Danusēvičs.
Parex bankas prezidents Valērijs Kargins intervijā ar laikrakstu LDiena apgalvo, ka valdības izstrādātais inflācijas apkarošanas plāns nav reāls, jo reālu plānu nevar izstrādāt, nesadarbojoties ar finanšu tirgus līderiem, taču valdība Parex bankas viedokli neņemot vērā. Kargins uzsvēra, ka, jau divas reitingu aģentūras – Standard & Poors un Fitch Ratings Latvijas ekonomisko nākotni mainījušas no stabila uz negatīvu. Ja divos galvenajos virzienos, attiecībā uz inflāciju un tekošā konta deficītu, nebūs uzlabojumu, iespējama kredītreitinga samazināšana, kas būtu graujoši! Kargins uzskata, ka krīze nekustamajā īpašumā ir vēl viens iemesls, kas var samazināt kredītreitingu, jo inflācijas apkarošanas plāns un nekustamā īpašuma kreditēšana ir saistīti jautājumi. Nekustamā īpašuma tirgus esot jāregulē aktīvāk, taču valsts ar tirgus ekonomiku nevarot regulēt tirdzniecību.
Ko patiesībā dos realitāte redzēsim dzīvē, bet jācer, ka valdības domas tomēr mainīs, ja ne inflācija, tad nulles deklarācijas ieviešana gan :)
