patīk darīt
rīt vai parīt
labi rakstīt
ātri lasīt
paceltu galvu
ziedoju miegu
lai tikai atkal ziemā-
redzētu sniegu
ar laimes atspulgu
priecīgu seju
es jau atkal eju
darīt/Undīne R
Image by jpstanley via Flickr
Sākumā gribu pievērst uzmanību tam, ka gan holēriķim, gan melanholiķim ir izteikta emocionalitāte. Tie ir emocionāli cilvēki. Šis rādītājs ir būtisks gan holēriķim gan melanholiķim. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka šie temperamentu tipi ļoti atšķiras viens no otra gan ar uzvedību gan ar emocijām. Atšķirību nosaka tas, ka melanholiķa emocijas galvenokārt ir uz iekšu vērstas, viņi ir introverti, emocijas patur sevī un ārējās izpausmes reizēm nav pat īpaši jūtamas, bet holēriķu kā ekstravertu emocijas ir vērstas uz āru. Tātad viņiem ir ļoti spilgtas emociju izpausmes – gan prieks, sajūsma, gan dusmas spilgti izpaužas kā sejas izteiksmē, tā uzvedībā kopumā. šie jūtu izplūdi lielā mērā ietekmē holēriskā temperamenta cilvēka uzvedību , kuru mēs dēvējam par impulsīvu. Impulsivitāte ir pakļaušanās emociju uzplūdiem. Cilvēka uzvedība ir atkarīga no emocijām. Piemēram, darbinieki, darbā satiekoties, prasa, kāds priekšniekam šodien ir garastāvoklis. Tieši no garastāvokļa būs atkarīgs, kā kāds jautājums tiks risināts.
Tipiskiem holēriķiem ir raksturīgs emociju svārstīgums; tā ir strauja pāreja no viena emocionālā stāvokļa citā. Protams, katram no mums mainās garastāvoklis, ir pacēluma brīži un ir arī tādi brīži, kad jūtamies nomākti, kad noskaņojums iet kā svārsts no vienas galējības otrā. Kopumā mēs varam raksturot holēriķus kā ļoti emocionālus, impulsīvus cilvēkus.
Attiecībās ar cilvēkiem holērīķi ir ļoti sabiedriski. Tie ir cilvēki, kas nepanes vienatni, viņiem vienmēr ir vajadzīga sabiedrība, cilvēki apkārt, tai pašā laikā viņiem viss ļoti ātri apnīk, arī pārlieku ilga sabiedrība. Holēriķi bieži vien mēdz uzņemties līdera lomu attiecībās ar cilvēkiem, pievērst sev uzmanību, justies situācijas noteicēji. Tajā pašā laikā tieši holēriskā temperamenta cilvēkiem visbiežāk rodas konflikti attiecībās ar citiem cilvēkiem.Kā jau minēju, paaugstināta emocionalitāte neatkarīgi no tās iemesliem ir riska faktors konfliktiem attiecībās. Tātad emocionāli cilvēki konfliktē ar citiem biežāk, īpaši tas attiecināms saskarsmē ar citiem holēriskā temperamenta cilvēkiem. Viņi ir neiecietīgi, ātri aizsvilstas, viņos rodas nekontrolējamas dusmas un līdz ar to arī sarežģījumi attiecībās ar citiem cilvēkiem. Dusmās holēriķis uzvedas kā strēlnieks kas ar vārdiem cenšas nogalināt, tomēr dusmām norimstot ļoti nožēlo padarīto, nepārdomāto, bieži vien pat neīsto izsacīto.
Darbā holēriķi ir ļoti eneŗģiski, aktīvi, bieži vien ir labi organizatori tad, kad nepieciešams kautko ātri organizet, piemēram, kādu pasākumu. Citi var teikt , ka ir jāapdomājas, tam vajadzīgs laiks, taču holērīķi būs tie kas teiks ka nav ko gaidīt, ja to var izdarīt uzreiz. Ja vispār nepieciešams kautko ātri izdarīt tad holēriska temperamenta cilvēki šim darbam ir vispiemērotākie. Tomēr no holēriķa ir visgrūtām sagaidīt sistemātiskumu., tāpēc viņš visbiežāk nenoturas līdera pozīcijās ilgstoši., jo nereti nonāk konfliktā ar saviem padotajiem un līdzcilvēkiem, kas cenšas viņu vest pie prāta.
Runājot par psiholoģisko saderību, nesaderības risks veidojas, ja kopā jādarbojas holēriķim un melanholiķim, bet vislielākais nesaderības risks ir starp diviem holēriķiem, tomēr nedrīkst aizmirst ka audzināšana, cieņa un sapratne pret divām personām ar holērisku temperamentu ir noteicošā un no konflikta iespējams izvairīties ar elementāru tolerances devu. Holēriķiem vinam otru jāuztver kā autoritātei, jāuzlūko ar cie’mnas pilnām acīm un uzticību, lai tie kautko paveiktu kopā.
Katrs no holēriķiem vēlas būt noteicējs, vēlas būt tas kas nosaka, kas ir jādara un kā būtu pareizāk. Ja cilvēki darbojas pārī tad visbiežak notiek proporcionāla lomu sadale akcentējot katras puses spējas un iespējas. Lomu sadale spēlē ļoti svarīgu lomu attiecības starp diviem holēriķiem. Viens kļūst par līderi, otrs par sekotāju un šīs lomas proporcionāli mainās.Ja mēs runājam par diviem melanholiķiem tad neviens no viņiem nevēlas uzņemties līdera lomu, abi labprātāk gribētu būt sekotāji., un tas traucē darbam. Holēriķi par spīti nesaskaņām visu paveic noliktajos termiņos. Nereti var rasties strīdi par līdera pozīciju. Runājot par darbavietu, vienīgā iespēja kā saglabāt abus holēriķus darbā ir sadalīt viņu pienākumus tādā veidā, lai viņi pēc iespējas mazāk būtu saskarē viens ar otru. Reizēm pat ir svarīgi , lai viņi sēdētu atsevišķās telpās.
Kā mēs varam atpazīt holēriska tipa cilvēkus? Holēriskā temperamenta cilvēkus mēs atpazīstam visbiežāk, visvieglāk, visātrāk. Katram no mums ir priekštats par temperamentīgu cilvēku , un visbiežka šo apzīmējumu mēs attiecinam uz holēriķi. Viņam ir dzīva, kustīga sejas izteiksme. Holēriķi ārkārtīgi nepacieš sāpes un vienmēr rada problēmas apkārtējajiem radot sakarsētu vidi ikreiz kad notiek saskarsme ar jebkāda veida grūtībām. īpaši viegli ir novērot kā sejā iegulstas dusmas, kā cilvēks parāda savu sašutumu – savilktas uzacis, sakniebtas lūpas – , kā mainās balss intonācija. Holēriķim ir raksturīgas straujas, enerģiskas kustības. Laikam viena no izteiksmīgākajām holēriskā temperamenta izpausmēm ir runas veids. Liela daļa oratoru, labu runātājhu, kas var uzstāties publikas priekšā, kas var uzrunāt simtiem, reizē pat tūkstošiemcilvēku, ir ar holēriska temperamenta iezīmēm. Holēriķi runā skaļā, drošā balsī, ļoti pārliecinoši, asi un kategoriski, sarunā holēriķi nemēdz iziet uz kompromisu, tiem par spīti visam ir jāpierāda savu argumentu patiesums, pat ja to darot tiek apkaunots veselais saprāts. Bieži vien kad holēriķis runā, ir tāda sajūta ka šis cilvēks zina par ko viņš runā, ka viņš zina patiesību, taisnību, pareizo atbildi. Tas nereti ļoti iespaido cilvēkus. Viņi ir gatavi piekrist, piekāpties, reizēm, reizēm viņi nonāk pat tādā kā transā apburti ar holēriķa daiļrunību un izklāsta smakjūtību. Tapēc nav brīnums, ka politiķu vidū ir diezgan daudz holēriska temperamenta cilvēku, šeit gan jāpiezīmē ka tieši holēriķi politiskajās kāpnēs visretāk novietojas uz augstākiem pakāpieniem savas pārlieku lielās emocionalitātes un tolerances trūkuma dēļ. Pārlieku lielā agresivitāte tikai traucē darbam. Holēriķus ir ļoti grūti pārtraukt, it īpaši ja sācies emocionāls dusmu izvirdums.
Pievērsīsimeis jautājumiem kādus uzdod holēriķi. Kā atceramies , melanholiķiem raksturīgi sevis iedrošināšanas jautāmi (vai drīkst? ), flegmatiķim – noskaidrošanas jautājumi, bet pavisam īpaša kategorija ir holēriķa jautājumi. Pat nav tāda viena vārda, ar kuru varētu tos apzīmēt. Piemēram, ja jūs cilvēku redzat pirmo reizi un jums ir paredzēta lietišķa saruna, holēriķis var uzdot pilnīgi negaidītus jautājumus. Piemēram, kur strādā jūsu vīrs vai sieva, cik jūs pelnāt, cik bieži jums ir sekss, kur jūs pirkāt apģērbu, kā jums patīk krēsls uz kura jūs pašlaik sēdat, vai jums garšo kaviārs? Tātad pilnīgi negaidīti, pat abstlbinoši jautājumi, kas virspusēji skatoties atrodas pilnīgi ārpus tēmas. Šo jautājumu slēptā jēga ir otra cilvēka izsišana no sliedēm. Atbruņošana. Tas ir apzināts vai neapzināts m’’eģinājums izraisīt apjukumu otrā. Ja jūs sākat atbildēt uz šiem jautājumiem, ja jūs mazliet apjūkat un sākat stāstīt kur strādā jūsu vīrs vai sieva jūs neapzināti pākļaujaties holēŗiķa spiedienam. Tas nozīmē ka šajā telpā ir divi cilvēki no kuriem viens uzdod jautājumus, reizēm itkā pilnīgi nevietā, un otrs atbild. Šajā situācijā holēriķis ir pārņemis iniciatīvu un sācis vadīt sarunu. Tātad šādu jautājumu uzdošana ir tikai un vienīgi stratēģija sarunas virzīšanai vēlamā vai nevēlamā gultnē.
Jau kādu laiciņu lietotājiem pieejama “PicasaWeb interneta albumu” jaunākā versija. Līdz ar atsvaidzināto dizainu, kā arī iestrādāto atbalstu Google Chrome pārlūkprogrammai ir parādījušies arī jauni rīki, kas viennozīmīgi nostiprina Google pozīcijas arī šajā sektorā.
Ja atmetam malā visus tehnoloģiskos pričendāļus un pievēršamies tīri cilvēcīgām lietām tad noteikti bez pieminēšanas nedrīkst palikt jaunā iespēja atpazīt fotogrāfijas cilvēka seju un vaibstus.
“Nozagt kādam domu bieži ir noziedzīgāk nekā nozagt naudu.”
“Etiķete – tas ir saprāts tiem, kam tā pietrūkst.”
“Muļķis ir tas, kas vienmēr paliek nemainīgs.”
“Es nepiekrītu tam, ko jūs runājat, taču es līdz pēdējam elpas vilcienam aizstāvēšu jūsu tiesības to runāt.”
“Ja nebūtu Dieva, viņu nāktos izdomāt.”
“Pati nepieciešamākā māka galmā ir nevis skaisti runāt, bet māka klusēt.”
“Uzdrošinieties domāt patstāvīgi.”
“Brīvības jēga ir tā, ka esi atkarīgs tikai no likumiem.”
“Grāmatas tiek veidotas no grāmatām.”
“Likumu lielais daudzums valstī ir tas pats, kas liels daudzums dziednieku – slimības un nespēcības pazīme.”
“Progress ir dabas likums.”
“Zinātnes pieminekļi saglabājas mūžīgi.”
“Darbs mūs atbrīvo no trīm ļaunumiem – garlaicības, grēkiem un nabadzības. (šim gan es īsti nepiekrītu)”
“Valstis padara vājas nevis naudas trūkums, bet cilvēku un talanta trūkums.”
“Cik daudz muļķību sarunā cilvēki, cenšoties par katru cenu pateikt ko jaunu.”
Kā likt pasaules lielākajam meklēšanas portālam pieļaut kļūdu? Pavisam vienkārši.
Adrešu logā iekopējam – http://www.google.com/search?client=opera&rls=en-GB&q=horninja+blogs&sourceid=opera&ie=utf-8&oe=utf-8&num=100&start=990
Un baudām Google error!
| Tieši tādu pašu efektu var panākt jebkurai Google meklētāja iekšējai adresei atdešu logā pievienojot “&num=100&start=990” (bez pēdiņām) |  |
Izskatās, ka mēs, tomēr, dzīvosim vēl 40 skaistas dienas :D LHC, jeb Large Hadron Collider projekta palaišana ir tikusi pārcelta. Tā vismaz var spriest pēc tā ka visi taimeri kas veica laika atskaiti līdz iekārtas iedarbināšanai ir pārcelti 40 dienu tālā nākotnē.
Laika atskaites mehānisms, kas norāda cik daudz laika atlicis līdz eksperimenta palaišanai pieejams šeit.
Tad nu jaukas pēdējās 40 savas dzīves dienas :) Vai nav uzjautrinoši? :)
Kā jau visiem ļoti labi zināms šodien iznāca jaunie un uzlabotie Apple iPod nano. Par dizainu, tehnisko specifikāciju vai jaunajām iespējām šoreiz neizplūdīsim nekādās garās runās. Playerīts kā pleyerīts, un kā jau Apple, neapstrīdami skaistulis. Tehniskā puse arī noslīpēta un pieejams 8 GB un 16GB versijās.
Man visvairāk patīk tas zaļais :D
Šodien atnāca pastkarte no Vācijas. Un es domāju ka man ir slikta angļu valoda :D
teikums : “ I am livening in Germany in west in village called Koblenz in private house beside theatrre “ vienkārši rauj jumtu nost. Un džekam ir 28 gadi :D
“If you judge people, you have no time to love them. Never take some one for granted. Hold every person close to your heart because you might wake up one day and realize that you have lost a diamond while you were too busy collecting stones.”
Mother Teresa
Jau vairākas dienas publiski pieejama Googles jaunās pārlūkprogrammas Beta versija, un, kaut gan sākotnēji tiek uzskatīts ka programmas galvenais trumpis ir stabilitāte pastāv vairāki primitīvi veidi kā to pilnībā izvest no ierindas.
1. atveram pārlūku un adrešu joslā ierakstām “:%” (bez pēdiņām) = crash
2. atveram pārlūku un adrešu joslā ierakstām “http://deepika.com”, izvēlamies saglabāt labu = crash
drīzumā tiks papildināts
Kā jau varam manīt šodien nomainīju ierasti pelēcīgo bloga dizainu uz kautko gaišāku un patīkamāku. Ceru ka patiks, katrā ziņā droši rakstiet par visām nepilnībām un kļūdām un es centīšos tās novērst.
Paldies, un lai jauka atlikusī diena! :)
Šodien sēžot skolas solā domāju par to murgu, kas notiek valstī. Visa jezga ar izglītības sistēmu un kārtējās reformas. Tā arī nav nācies piedzīvot gadu, kad mācību grāmatā būtu rakstīts ka tā ir “mācību grāmata”, tā vietā katru gadu lasu - “eksperimentālais mācību līdzeklis”. Jautājums – no kādām grāmatām tad bērniem jāmācās? Pārlieku daudz esam sākuši eksperimentēt pēdējos gados. Ar to es domāju pēdējos 18.
Izskanējušas gan idejas par mācību gada pagarināšanu, gan Latvijas vēstures kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanu, gan pat tādas muļķībās, kā papildus mūzikas stundas vidusskolās. Tā vietā lai domātu par to kā reorganizēt skolēnu mācību plānu, padarītu ērtāku skolēnu dzīvi skolās un uzlabotu izglītības kvalitāti mūsu ministrija nodarbojas ar nelietderīgu un neloģisku plānu izskatīšanu tādējādi tikai bremzējot visu sistēmu kopumā.
Es tomēr uzskatu ka skolotāji ar savu 20 gadu stāžu daudz labāk zin kā skolēna galvā iedabūt zinībās nekā jefiņš ar diplomu kabatā un nožēlojamu divu gadu pieredzi kantorī, kurā neviens skolēns visticamāk savu mūžu kāju nav spēris.
Un šādu kadru rokās mēs nododam savu bērnu izglītību?
Tad jau jāsmejas.
