Horninc emuārs

Image via Wikipedia

Divi metri un desmit centimetri. Tieši tik daudz ikvienai 12. Klases audzēknei ir jāspēj aizlēkt šajā valstī. Tas nekas ka kājas īsākas vai garākas. Tas nekas, ka ne visi ir piedzimuši ar izcilām sportista dotībām.

Bērni ne tikai Liepājā, bet skolās visā Latvijā arvien ne labprātāk sāk apmeklēt fiziskās audzināšanas stundas. Varbūt pie vainas nav tikai pusaudžiem tik ļoti piedēvētā pretestība noteikumiem, bet, tīri loģiski, pašu noteikumu ne ieinteresētība bērnā kā indivīdā.

Ja mēs liktu mūsu mīļotās Saeimas valstsvīriem aizlēkt divus metrus un desmit centimetrus, septiņās ar pusi minūtēs noskriet vairāk kā pusotru kilometru, un 10 x 10 m skrējienu veikt „nieka” divdesmit-septiņās sekundēs, es domāju ka mēs ar smaidu sejā pārliecinātos cik daudzi pieauguši vīrieši un sievietes Latvijā nespēj to, ko pieprasa no 12. Klases jaunajām sievietēm.

Runa šoreiz nav par to ka sports būtu nevajadzīgs. Sabiedrībai vajadzīgi veseli, fiziski un garīgi attīstīti cilvēki. Cilvēka veselība un pilnvērtīga fiziskā attīstība ir viena no lielākajām mūsdienu sabiedrības vērtībām, ko mēs, diemžēl, visvairāk novērtējam tikai tad, kad paši savējo esam kaut kur pazaudējuši.

Runa šoreiz ir par to ka ne visus var mērīt pēc vienas mērauklas.

Vai zaram nokrītot meža vidū rodas skaņa? Un vai skaņa ir uzskatāma par skaņu ja to neviens nedzird?

Image by teemus via Flickr

the Oxyweb blog nesen publicēja saistošu rakstu, kas sevī apkopo datus par pasaulē vispopulārākajiem sociālajiem portāliem. To visu var ļoti skaisti aplūkot šajā kartē, bet karte šobrīd nebūtu nemaz tik svarīga, ja vien tajā neatklātos One.lv pārsvars pār Draugiem.lv

Vairāk par pašiem vērtēšanas kritērijiem varam lasīt the Oxyweb blog, bet gribētos gan zināt ko par šo saka paši “Draugi”.

Image by Daniel Tello via Flickr

Jau kādu laiku piedalos kādā interesantā projektā ar nosaukumu “Postcrossing”. Tas ir radīts ar mērķi izveidot milzīgu tīklu kas ļautu cilvēkiem no visas pasaules sūtīt un saņemt pastkartes no visām pasaules malām.

Turpmāk arī es kā daudzi citi postcrosseri publicēšu šeit savas saņemtās pastkartes. Tas tiešām ir milzīgs enerģijas avots un brīnišķīgs hobijs. Ja pats nebūtu to pieredzējis nekad nevienam neticētu ka viena tāda šķietami nenozīmīga pastkarte var radīt tik daudz labu emociju. 

Image via Wikipedia

Tiem kas plāno tuvākajā laikā iegādāties jaunu Mac datoru es ieteiktu nogaidīt vēl  kādu brīdi. Jau šo otrdien tiks prezentēti jaunās paaudzes MacBook modeļi un internetā klejo baumas ka līdz ar tiem, līdzīgi kā pagājušajā gadā varētu tikt izlaisti arī iLife un iWork  atjauninājumi. Mums neviens vēl nav paziņojis kādas īpašas jaunas funkcijas varētu piedzīvot jaunās programmatūras versijas, bet vērojot Apple uzsākto gājienu PAR savietojamību atliek minēt ka vislielākie jaunumi noteikti gaidāmi tieši šajā frontē. Internetā jau atrodamas pirmās spekulācijas, par jaunajām portatīvo datoru komponentēm, kā arī programmatūras uzlabojumiem.

Viens no “ticamākajiem‘’sķiet jaunās, par “brick”nodēvētās tehnoloģijas prezentēšana. Tā ir (baumu līmenī ir) Apple izstrādāta tehnoloģija kas ļauj no viengabala alumīnija plāksnes izveidot pilnīgu datora korpusu kurā nav savienojuma vietu, kā arī skrūvju un neefektīvu salaidumu. Izmantojot šo tehnoloģiju ierīce kļūst par viengabala veselumu kas ievērojami palielina tās ilgmūžību.

Kā otru ticamāko varētu minēt Blue-Ray tehnoloģijas atbalstu, kā arī jaunas, uz Apple patentiem balstītas cietā diska tehnoloģijas ieviešanu, kas ievērojami paātrinātu Apple portatīvo datoru darbību. (Cieto disku mazā veiktspēja arī mūsdienās ir viena no datora vislēnākajām komponentēm kas palēlina datora ātrdarbību)

Kas tieši mūs sagaida otrdien? Zinot Apple tādā nesakāpinātā un mierīgā gaisotnē viņi varētu paziņot arī par pasaules galu un visi to uzņemtu ar sajūsmu. Dzīvosim redzēsim.

“Cieni tīmekli un Tu tapsi cienīts.” (jā, tik vienkārši)

Image by Zemanta via CrunchBase

Daži noteikti jau būs pamanījuši, ka vairākiem rakstiem pie ievietotajiem foto parādījušās atsauces, kā arī, labajā apakšējā stūrī parādījusies “reblog” ikoniņa. Turpmāk visos rakstos tiks izmantota šī tehnoloģija ērtai rakstu pārpublicēšanai, komentēšanai un draudzīgākai attieksmei pret citu autortiesībām. Ja arī Tu vēlies savā blogā ieviest Zemanta platformu un kļūt “zaļāks” seko saitei.

Image via CrunchBase

Noteikti daudzi jau zin faktu, ka tehnoloģiju gigants Google tautās izlaidis jaunu pakalpojumu – Google Translate.

Google Translate ir pakalpojums, kas nodrošina dažādu tekstu, vai mājas lapu, tulkojumu citā valodā. Atšķiribā no Babel Fish, AOL, un Yahoo kuri izmanto SYSTRAN lai veiktu tulkošanas procesu, Google izmanto pati savu tulkošanas programmatūru.

 Nedaudz par lietām kas pārsteidza.

1. Programma lieliski atpazīst un operē arī ar latviešu valodu !!!

2. Tulkojot mājas lapu programma atpazīst lapā izmantotos <br> tagus tādējādies izsekojot līdzi paragrāfu skaitam un “apgriež” tekstu tiklīdz tiek sasniegts programmai vēlamais paragrāfu skaits. Tomēr ja programmu nedaudz pamāna <br> tagu vietā izmantojot citas alternatīvas, tad programmatūru var piespiest pat vairākus tūkstošus vārdu garu tekstu.

3. Google veicot tulkošanas procesu atšķirībā no citām automātiskās tulkošanas problēmām veic statistisku, nevis satura analīzi, tāpēc bieži vien vārdi kuriem ir vairākas nozīmes tiek iztulkoti šķietami ārpus konteksta.

4. Tā saucamais F.A.Q fails ir pilnībā latviskots.

5. Šobrīd Google piedāvā tulkošanu šādas valodu kombinācijās :

• Arābu
• Bulgāru
• Ķīniešu (vienkāršotā)
• Ķīniešu (tradicionālā)
• Horvātu
• Čehu
• Dāņu
• Holandiešu
• Somu
• Franču
• Vācu
• Grieķu
• Hindu
• Itāliešu
• Korejiešu
• Japāņu
• Norvēģu
• Poļu
• Rumāņu
• Krievu
• Spāņu
• Zviedru
• Portugāļu
• Latviešu
• Lietuviešu
• Vjetnamiešu
• Serbu
• Indonēziešu

6. Iespēja "Noteikt valodu" automātiski

7. Iespēja tulkojumu izmantot kā atslēgas vārdus Googlē

8. Iespēja atslēgt Google Translate pakalpojumu savai mājas lapai ievietojot tajā meta tag – “<meta name="google" value="notranslate">”

9. Iespēja meklēt detalizēti izmantojot site: un filetype: komandas

10. Lietotājam pieejamas vārdnīcas esamība. Vārdnīcā atrodamas arī ar vārdu saistītās biežāk lietojamās frāzes un citi noderīgi sīkumi kas lieliski atvieglo tulkošanu internetā.