Kamēr nodziest gaisma…
Image by Earth Hour Global via Flickr
Izslēgt gaismu nebūt nenozīmē padoties. Tas var būt arī protests un reizē balsojums, balsojums par planētu, kas mums visiem kopīga.
Skumji, ka mana māja bija vienīgā, kas tieši 20.30 ieslīga tumsā, taču reizē arī prieks par katru kurš Latvijā un visā pasaulē izslēdz gaismu tikai uz stundu, lai parādītu, ka viņam nav vienalga.
Un galu galā cilvēki dzīvoja arī tad kad tādas ekstras kā elektrības vēl nebija. Un izslēgt gaismu nenozīmē, ka nekas nevar notikt.
Tā piemēram mēs ar brāli tieši šonakt sadūšojāmies izdarīt ko tādu ko jau sen kārojās. Sadedzām virtuvē sveces lai redzētu kur kas atrodas un uzcepām vafeles un kad beidzamā mīkla bija izcepta, arī stunda jau bija pagājusi. (ja izdosies izvilkt no mobīlā vēlāk pievienošu bildes)
Tas ir tikai viens no miljons piemēriem, kāpēc es esmu viens no tiem, kas uzskata ka šāda stunda būtu nepieciešama nevis reizi gadā, bet gan reizi mēnesī.
![Reblog this post [with Zemanta]](http://img.zemanta.com/reblog_e.png?x-id=3bb48e84-08f7-47cc-b9b7-d4315bdcd3ec)