“Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs 13.oktobrī nolika ziedus un piemiņas vainagus pie pieminekļa Uzvaras parkā, pieminot Rīgas ieņemšanas laikā kritušos padomju karavīrus. 1944.gada 13.oktobrī, tieši forsējot Ķīšezeru, padomju armija ienāca Rīgā.” (informācija diena.lv)
Protams šāda rīcība izsauca neizpratni un pārmetumus no vairākiem augsti stāvošiem valdības pārstāvjiem, tai skaitā Kristovska kunga publiskos iebildumus šajā jautājumā ko īsumā varētu raksturot kā : “ kāpēc viņam tur bija jābāž savs deguns”.
Atgādina Latvijai tik raksturīgo kluso viedokļu apmaiņu, kas nedod nekādu būtisku rezultātu, vai ne?
Taču visā šajā situācijā atradās kāda trešā puse kas nāca klajā gan ar nekonsekventiem, gan pilnībā absurdiem apgalvojumiem.
“Kristovskis priecātos, ja karā būtu uzvarējis Hitlers”
Tieši ar šādu atklāsmi (citēts) nāca klajā TV5 ziņu dienests (vadošā ziņu programmu producenta personā) veidodams reportāžu par Rīgas mēra Nila Ušakova piedalīšanos 13. oktobra atceres pasākumos.
Vai šāda rīcība, vai šāds notikumu izklāsts ir ētiska žurnālistikas izpausme vērtējiet paši, taču es uzskatu ka šāda veida un kvalitātes mēdija eksistence būtu jāizvērtē ne tikai LVRTC, bet arī cilvēkiem kas šīs ziņas skatās ikdienā.
Un vai Kristovskis tiešām priecātos? Nu… es nepriecātos.